Mēs bieži domājam par līderiem kā par cilvēkiem, kurus redzam medijos vai sociālajos tīklos – slavenības, politiķi, uzņēmumu vadītāji. Taču patiesie līderi ir tie cilvēki no mūsu ikdienas – dažreiz tie ir vecāki vai vecvecāki, varbūt kāds skolotājs, kāds draugs vai kolēģis, kuri ar savu piemēru un rīcību iedvesmo, atbalsta un palīdz mums augt.
Skolotājs pēc būtības ir līderis. Viņš ne tikai nodod zināšanas, bet arī veido vidi, kurā skolēni var attīstīties un uzplaukt. Taču, lai būtu patiesi iedvesmojošs līderis un skolotājs, nepietiek tikai ar “galvas zināšanām”, nepieciešama arī sirds. Ir nepieciešams savienot galvu ar sirdi garīgajā inteliģencē.
Pirms nedēļas 6. un 7. decembrī “Klusuma skolas” pedagogu programmas absolventiem notika tālākizglītības darbseminārs-retrīts, kurā pedagogiem bija iespēja strādāt ar garīgo inteliģenci.
Garīgā inteliģence jeb SQ ir spēja rīkoties ar gudrību un līdzcietību, saglabājot iekšējo un ārējo mieru neatkarīgi no apstākļiem. Tā ietver sevī dziļāku sevis un pasaules izpratni, spēju redzēt plašāku ainu un jēgu savās darbībās.
Garīgā inteliģence ir salīdzinoši jauns koncepts psiholoģijas un personības attīstības jomā, kas tika ieviests 1997. gadā. Danaha Zohara grāmatā Rewiring the Corporate Brain: Using the New Science to Rethink How We Structure and Lead Organizations un Kena O'Donela grāmatā Endoquality - the emotional and spiritual dimensions of the human being in organizations, kuri neatkarīgi viens no otra sāka izmantot šo terminu savos darbos. Garīgā inteliģence (SQ) tiek uzskatīta par spēju risināt eksistenciālus jautājumus un rīkoties ar dziļāku jēgas izpratni. Tomēr koncepts joprojām ir diskusiju objekts akadēmiskajās aprindās. Hovards Gārdners, daudzveidīgo inteliģenču teorijas autors, neiekļāva garīgo inteliģenci savā modelī, bet ierosināja "eksistenciālo inteliģenci" kā alternatīvu.
Sindija Viglsvērta (Cindy Wigglesworth) savā grāmatā SQ21: The Twenty-One Skills of Spiritual Intelligence ir definējusi garīgo inteliģenci kā prasmju kopumu, kas palīdz cilvēkiem attīstīt un iemiesot augstākas vērtības, jēgu un dzīves mērķi.
Viglsvērta ir izstrādājusi SQ21 novērtējuma instrumentu, kas mēra garīgo inteliģenci, balstoties uz 21 prasmju kopumu. Šīs prasmes ir sadalītas četros kvadrantos:
1. Sevis apzināšanās
2. Plašāka konteksta apzināšanās
3. Sevis pārvaldīšana
4. Sadarbība ar plašāku kontekstu / garīgā klātbūtne
Kā skolotāji un līderi mēs varam attīstīt savu garīgo inteliģenci, praktizējot apzinātību ikdienā. Tas nozīmē būt klātesošam šeit un tagad, vērot savas domas un emocijas bez vērtējuma, un apzināties savu ietekmi uz citiem. Apzinātība palīdz mums labāk saprast sevi un citus, kā arī pieņemt gudrākus un līdzcietīgākus lēmumus.
Attīstot garīgo inteliģenci, mēs kļūstam par līderiem, kuri ne tikai sasniedz mērķus, bet arī pozitīvi ietekmē citu cilvēku dzīves. Mēs kļūstam par skolotājiem, kuri ne tikai māca priekšmetu, bet arī iedvesmo skolēnus augt par labākiem cilvēkiem.
Garīgās inteliģences ceļš sākas ar apzinātību un turpinās ar nepārtrauktu sevis un pasaules izzināšanu. Tas nav viegls ceļš, bet tas ir ceļš, kas ved uz patiesu gudrību, līdzcietību un spēju pozitīvi ietekmēt pasauli ap mums.
Comments