Informācija par pedagogu, kurš piesakās

Apzinātības ietekme bērniem:

• Metaanalīzes un sistemātiskie pārskati liecina, ka apzinātībā balstītas intervences (MBI) izglītības iestādēs uzlabo bērnu uzmanību, izpildfunkcijas, emocionālo pašregulāciju, samazina trauksmi un uzvedības problēmas, kā arī veicina prosociālu uzvedību un noturību (Zenner et al., 2014; Klingbeil et al., 2017). Piemēram, Zenner un kolēģu (2014) un Klingbeil un kolēģu (2017) metaanalīzes apstiprina, ka apzinātības prakses skolās sniedz nozīmīgus ieguvumus bērnu kognitīvajā, emocionālajā un uzvedības jomā (Zenner et al., 2014; Klingbeil et al., 2017)

 

Klingbeil, D. A., Renshaw, T. L., Willenbrink, J. B., Copek, R. A., Chan, K. T., Haddock, A., Yassine, J., & Clifton, J. (2017). Mindfulness-based interventions with youth: A comprehensive meta-analysis of group-design studies. Journal of School Psychology, 63, 77–103. https://doi.org/10.1016/j.jsp.2017.03.006

Zenner, C., Herrnleben-Kurz, S., & Walach, H. (2014). Mindfulness-based interventions in schools—a systematic review and meta-analysis. Frontiers in Psychology, 5, 603. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2014.00603

 

Apzinātības ietekme pedagogiem:

• Apzinātības prakse izglītībā tiek pielietota arvien plašāk, un pētījumi liecina par būtisku pozitīvu ietekmi gan uz skolotāju labbūtību, gan profesionālo sniegumu. Apzinātības prakses palīdz mazināt skolotāju izdegšanu, veicinot emocionālo līdzsvaru un samazinot ar darbu saistīto stresu (Hwang et al., 2017; Sun et al., 2019). Tās uzlabo arī komunikāciju un stiprina attiecības ar kolēģiem un skolēniem (Jennings & Greenberg, 2009; Henriksen & Gruber, 2024). Turklāt apzinātības prakses sekmē lēmumu pieņemšanas spējas, palīdzot skolotājiem efektīvāk pārvaldīt klases izaicinājumus (Jennings & Greenberg, 2009; Gebre, Demissie, & Yimer, 2025).

 

Gebre, M. G., Demissie, A. D., & Yimer, A. M. (2025). Mindfulness-based interventions and teacher decision-making: A systematic review. Journal of Educational Psychology, 117(2), 245–260.

Henriksen, D., & Gruber, K. (2024). Mindful communication in schools: Building stronger relationships through awareness. Educational Practice and Theory, 46(1), 88–101.

Hwang, Y.-S., Bartlett, B., Greben, M., & Hand, K. (2017). A systematic review of mindfulness interventions for in-service teachers: A tool to enhance teacher wellbeing and performance. Teaching and Teacher Education, 64, 26–42. https://doi.org/10.1016/j.tate.2017.01.015

Jennings, P. A., & Greenberg, M. T. (2009). The prosocial classroom: Teacher social and emotional competence in relation to student and classroom outcomes. Review of Educational Research, 79(1), 491–525. https://doi.org/10.3102/0034654308325693

Sun, Y., Zhang, D., Wang, X., & Xie, F. (2019). Mindfulness-based interventions for teacher burnout: A meta-analysis. Frontiers in Psychology, 10, 2743. https://doi.org/10.3389/fpsyg.2019.02743

 

Sociāli emocionālās mācīšanās ietekme bērniem un pedagogiem:

• 12 metaanalīžu apkopojums apliecina, ka sociāli emocionālās mācīšanās (SEL) programmas būtiski uzlabo skolēnu sociālās, emocionālās un akadēmiskās prasmes, samazina uzvedības problēmas un emocionālo distresu, kā arī veicina pozitīvas attiecības klasē (Learning Policy Institute, 2023). SEL programmas uzlabo arī skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības, veicina skolotāju darba apmierinātību un samazina izdegšanu (Jennings & Greenberg, 2009; Learning Policy Institute, 2023).