Skolotāja darbs un vispār darbs ar bērniem un jauniešiem ir aicinājums, kam atsaucas paši enerģiskākie un apzinīgākie. Diemžēl tieši tādēļ skolotāju vidū bieži vien sastopama izdegšana, kas arī ir iemesls, kāpēc skolotāji pamet savu darbu vai vienkārši kļūst īgni un noguruši. Tāpēc tagad, pirms Ziemassvētkiem, mācību gada vidū, ir svarīgi pievērsties rūpēm par sevi, jo nav iespējams sniegt otram to, kā pašam tik ļoti pietrūkst! Nav iespējams rūpēties par bērniem, ja paši esam apjukuši, noskrējušies, neapmierināti un aizkaitināti.
Kad kļūstam par skolotājiem, mēs apzināmies, ka darba samaksa nebūs augsta, būs jāstrādā garas stundas un jāatdod sevi pilnībā! Vairākums arī saprot, ka šis darbs prasīs no mums visu mīlestību, uzmanību un enerģiju, ko vien spējam sniegt. Izglītība ir mūsu aicinājums, tādēļ, par spīti visam, mēs tomēr te esam!
Kaut arī skolotāji ir neticami dāsni pret saviem audzēkņiem, paši pret sevi mēs neesam tik uzmanīgi un rūpīgi. Pārstrādāšanās bieži vien ir kā “ordenis”, ko ar lepnumu nesam. Savu ziedošanos audzēkņiem mēs mērām darba stundās, ko ieguldām viņos. Tomēr šai loģikai nav jēgas. Darbā, kur fiziskās, mentālās un emocionālās prasības un slodze ir tik augsta, ko gan mēs varam sniegt skolēniem, ja neesam atvēlējuši laiku paši sev? Ja iztēlojamies savu enerģiju kā trauku, tad mēs nevaram dalīties no šī trauka, ja tas ir kļuvis tukšs, un vienkārši dzīt sevi uz priekšu, neveltot laiku, lai atgūtos, atjaunotos. Tādēļ nav brīnums, ka izdegam un nereti arī pametam šo profesiju jau pēc pāris tajā pavadītiem gadiem.
Ir pienācis laiks, kad skolotājiem jāsāk uzpildīt savus “traukus”, veltot laiku un uzmanību sev un rūpējoties par sevi. Šādas uzmanības piemēri varētu būt vērība pret savu dienas režīmu, miegam veltīto laiku, diētu un fiziskām nodarbēm. Būt uzmanīgam un rūpīgam pret sevi nozīmē pieņemt sevi ar pacietību, laipnību un izpratni. Kad esam vērīgi, mēs redzam savas kļūdas kā brīnišķīgu iespēju nesaspringt tik ļoti, atbrīvoties un pieļaut, ka arī mēs varam būt ievainojami un cilvēcīgi. Tā vietā, lai izdzītu sevi un sodītu sevi ar pārmetumiem, mēs varam vērsties pie sevis ar mīlestību un smaidu.
Dr. Kristīne Neffa (Kristin Neff) ir pētniece, profesore un grāmatu autore, kura pētījusi veselīgas attiecības pašam ar sevi. Saskaņā ar viņas pētījumiem, rūpes par sevi ir ļoti nozīmīgas, jo samazina nervu spriedzes, depresijas, stresa risku, mazina neproduktīvu perfekcionismu, kauna un negatīva paštēla ietekmi (Neff, 2013).
Citā pētījumā, ko veica Džuliana Brainesa un Serena Čena (Juliana Breines and Serena Chen (2012)), tika pierādīts – ja kļūstam vērīgi pret sevi, mēs drīzāk atradīsim spēku, lai rīkotos, mainītu tās lietas, kas jāmaina gan profesionālajā, gan privātajā jomā. Īsumā – rūpes par sevi mums palīdz justies labāk, tās iedvesmo mūs turpināt savu ceļu un uzlabot savu dzīvi un pasauli apkārt.
Kā mēs varam kļūt vērīgāki un sākt rūpēties par sevi?
Pievērs uzmanību savai iekšējajai balsij. Pamani savu iekšējo kritiķi un pajautā: vai es to visu teiktu savam labākajam draugam? Ja atbilde ir nē (un visdrīzāk tā ir), tad sāc sajust laipnību pret sevi un apsauc šo iekšējo kritiķi – viņš tāpat galīgi nepalīdz!
Izveido sarakstu ar lietām, kuras tev sagādā prieku. Piemēri varētu būt visdažādākie – kaut vai pastaigas svaigā gaisā, grāmatu lasīšana, iemīļotais TV seriāls. Centies ieplānot vienu no šīm lietām savā ikdienā.
Prioretizē savu laiku. Izveido sarakstu ar lietām, ko dari ik nedēļu un sadali tās starp “jādara” un “var darīt/nedarīt”. Mēģini samainīt kādas no “var darīt/nedarīt” saraksta ar lietām, kas sagādā prieku.
Iepauzē. Skolotāji ir slaveni ar to, ka rosās nemitīgi. Tas nekad nebeigsies ja vien neizvēlēsities pakāpties atpakaļ. Ja neesi atjaunojies, vienalga sniegt no sevis vislabāko. Labāk sāc izbaudīt vakarus un brīvdienas un veltīt tās sev.
Uzsāc apzinātības praksi. Apzinātība nozīmē būt pilnībā klātesošam un meditācija ir lielisks instruments lai šo prasmi vingrinātu. Veltot tikai 10 minūtes no savas ikdienas meditācijas praksei jūs pamanīsiet ievērojamas izmaiņas jūsu pašsajūtā! Nav 10 minūtes? Izmanto divus 5 minūšu blokus. Apzināti paelpo, pievēršot uzmanību savām ķermeņa izjūtām un tam cik laba sajūta ir apstāties un būt tikai ar savu elpu.
Šeit neliela, 12 minūšu prakse(divās dažādās balsīs), kas vairos jūsu apzinātību un uzmanību pret sevi: