10 lietas par kurām mēs runājam tad,
kad runājam par apzinātību

Apzinātība nozīmē vērīgu katra mums dāvātā dzīves mirkļa pieredzēšanu ar atvērtību un interesi, iekļaujot šajā pieredzē ne tikai ārpus mums notiekošo, bet arī mūsu ķermeņa sajūtas, mūsu domas un emocijas.

 

Šādai attieksmei ir daudz pozitīvu ietekmju uz mūsu dzīvi, un tās ir daudzos pētījumos apstiprinātas. Starp tām var minēt samazinātu stresu, spēju regulēt emocijas un veiksmīgākas attiecības gan personīgajā, gan profesionālajā vidē, kā arī samazinātus izdegšanas riskus.

 

Visi šie apzinātības augļi kļūst īpaši svarīgi, kad strādājam un veidojam attiecības ar bērniem. Tikai mūsu spēja būt atvērtiem, ieinteresētiem un vērīgiem var nodrošināt to, ka mūsu jaunā paaudze aug psiholoģiski stipra un veiksmīga, sastopoties ar dzīves izaicinājumiem.

 

Lai labāk izprastu šo brīnišķīgo praksi, piedāvājam “10 lietas, par kurām mēs runājam tad,

kad runājam par apzinātību”.

 

1. Īpašs apziņas vai uzmanības veids. Ar nodomu atbalstoši un ieinteresēti esam vērsuši savu uzmanību uz konkrētajā brīdī notiekošo.

 

2. Parasti to pretnostatām plašākam, to ietverošam apzināšanās jēdzienam – stāvoklim, kad vienkārši apzināmies kādu fenomenu.

 

3. Cilvēka spēja vai prasme. Tendence vai spēja saglabāt apzinātības stāvokli (kā 1. punktā). Šāda dabiska spēja – būt vērīgam – lielākā vai mazākā mērā piemīt katram no mums, taču varam to pilnveidot praktizējot.

 

4. Prakse. Speciāla, ar nolūku veikta darbība, lai atklātu apzinātības īpašības un attīstītu spēju saglabāt šo apziņas veidu. Tā var būt gan formāla meditācija, gan arī apzinātības pārtraukumi ikdienas laikā.

 

5. Vairāku prakšu “instrumentārijs”. Vārds apzinātība dažreiz tiek attiecināts uz vairākām atšķirīgām praksēm, tādām kā uzmanības treniņš, pozitīvu garīgu īpašību kultivēšana vai pat dažādu vizualizācijas vingrinājumu praktizēšana. Prāta pašizpēte, kas ļauj aptvert mūsu prāta darbības principus un domāšanas modeļus, kas ilgākā laikā nodrošina stresa mazināšanu.

 

6. Treniņa vai terapijas kurss, kas veidots ar nolūku pilnveidot cilvēka apzinātības spēju/ prasmi. Kurss visbiežāk ietver plašāku garīgās pilnveides vingrinājumu kopumu un var ietvert dažādu citu psihoemocionālo īpašību, piemēram, pateicības vai līdzjūtības, attīstīšanu.

 

7. Uzvedība. Bieži paši pamanām, ka esam rīkojušies neapdomīgi vai automātiski.

 

8. Vispārīgs ietverošs termins dharmas aspektam. Vārds dharma austrumu kontemplatīvajā tradīcijā nozīmē to, kā lietas ir to dabiskajā stāvoklī. Tas ietver izpratni par to, kā rodas psiholoģisks diskomforts, un gudrību, kā no šīm ciešanām izvairīties.

 

9. Sociāla kustība. “Mindfulness” (ar lielo M) kā kulturāls fenomens – cenšanās būt harmonijā ar vidi un apkārtējo sabiedrību.

 

10. Pētījumu rezultāts. Zinātniskās bāzes veidošana apzinātībai nozīmē padarīt tās ieguvumus izmērāmus, izmantojot aptaujas, smadzeņu skenēšanas attēlus, kā arī citas metodes, taču – vai tiešām apzinātības efektus var tik vienkārši “kvantificēt”? Apzinātības pētījumu rezultāti spēj mums daudz pateikt par to gan kā apziņas veidu un prasmi, gan arī kā praksi, taču nedrīkstētu karti sajaukt ar reālo teritoriju.